there are no second chances

es sāku trešoreiz šodien. galīgi neiet kaut kā ar bloga apdeitiem.
visu pēcpusdienu sēdēju mājās un prātoju, ko tad darīt, kā lai aizdzen sajūtu, ka gribas paruāties. ne jau tā, ka man ir kāda baigā sāpe vai kā, vienkārši uznāca tādas kā pārdomas.
un rekā, snaāca man to izdzīt, atrakstīja Nora, viss forši. mums tagad ir kāds slepens un visai neķītrs plāns.
Ingmāra Balode ir forša. ne tikai tas, ka viņas darbi aizrauj elpu, bet arī tas, ka viņa bija tik jauka un piekrita atbildēt uz maniem pāris jautājumiem par viņas radošajām izpausmītēm. un redzkā, es pēkšņi atcerējos, ka man divas lietiņas iesāktas, tad arī ņēmu un pabeidzu.
vakaros man uznāk pagājusī ziema. tiešām, īpaši šādos, kad mājās esmu viena un mazliet vairāk izjūtu brīvību nekā tad, kad arny mājās.
es atkal rakšos cauri savām šī gada bildītēm, lai iaveidotu skaistu 2008. gada bilžu kopumu. cik lielisks gads bija! es atkārtojos, to jau es reiz teicu. bet tiešām. kā iesāk, tā gads paiet. es šo gadu iesāku sukru namā, sākot uzsaukt tostus jau ap septiņiem, par jauno gadu ķīnā, par jauno gadu krievijā, par jauno gadu tuvāk un tuvāk.. liekas, ka mēs tikām līdz atlantijas okeāna vidum, un tad man apnika. un vispār, tonakt bija sniegs. un tonakt bija tik jauki!
-----------
time to pass you to the test
hanging on my lover's breath
always coming second best
pictures of my lover's chest

es gribu eglīti, piparkūku smaržu, lampiņas ap Sukra logu, aukstu karstvīnu un vitas baudāmas lietiņs. iedosiet? iedodiet.
es par to jums uzrakstīšu dzejoli.