ziniet, es pirms tam nespēju nemaz iedomāties, cik labas ir sajūtas, ja beidzot mācību jomā sanāk kas tāds, kas pirms tam nu nepadevās. nē, tiešām. kādreiz es ne sūda nejēdzu no pantmēriem, bet tagad man tas sanāk viegli un pat PATĪK.
bet tas nu tā, nekas īpaši svarīgs, tikai vēlējos pateikt to. tiem, kas mani šiten lasa kādreiz.
man ļoti patīk cilvēki, ļoti patīk palīdzēt viņiem, izpildīt kādu lūgumu vai tamlīdzīgi. tad es uzreiz jūtos labāka. bet vispār šodien kautkāda burvīga sajūta, tāda jauka. iedvesma atnākusi, bet tāda iedvesma dzīvošanai, nevis jaunu darbu tapināšanai. man gribas doties Siguldas piedzīvojumā kopā ar Zeltmati, man gribas iet peldēties lapu kaudzē, man gribas aizbraukt uz ogri kopā ar marutinju, man gribas peldēties, man gribas smieties līdz asarām, man gribas vilkvālīšu tradīcijas atsākumu kopā ar kaiku, man gribas saņemt smaidus, man gribas sajūtu, ka es iederos tādā kā sabiedrībā, ar kuras locekļiem es pirms tam nekontaktējos, bet šodien sanāca tā pavisam foršiņi. un man gribas vienradzi.
"zemeņu tabaka, jā, šarlot.. gribi?"
"paldies nē."
"viņš atkal sapīpējies?"
esiet mana mūzika, esiet mans ūdens, esiet manējie.
5 komentāri:
nu tad laižam dabā kaut kad.
laižam.
šis vīkends man tākā sestdiena vismaz ir ciet.
kad ir tuvākais, kad tu vari?
man arī. jāgrābj saulkrasti.
nez. 5dien pēc darba? nākamnedēļ?
šopiektdien?
jāpaskatās.
bet nākamndeēļ drošāk.
tas bija tikai tāds ašais variants. lai gan moš. tad gan sanāktu tāds vēlais variants.
Ierakstīt komentāru