svētdiena, 2008. gada 19. oktobris

do drugs, drop out, be cool


man ir nesaprašana. šis vīkends bija tāds traki ātri aizejošs, piektdienas vakarā es biju pārgurusi, sestdienas dienā es no rīta biju pūkās kopā ar māru, tad pie Elīnas, pasēdējām, parunājāmies, pastaigājāmies. un šodien nopirku savu fakino zeltu, kas man patīk, bet kam nav konekšona ar manu dvēseli un iekšieni. kaut kā stulbi.

šobrīd man uz galda stāv glāze ar koši oranžu sulu, garšo pēc sasodītas ķīmijas. es kaut kā jūtos mazliet ārpus visa tā, kas notiek, nu jā, ir maza manis daļa, kas mani notur šeit un spēj rakstīt, runāt un mazliet domāt, bet septiņas personības šķautnes pavisam noteikti ir kautkur prom. kā tas, lūdzu, saprotams?

kādreiz man bija tā, ka šādas sajūtas man izraisīja apkārtējo cilvēku burvīgās dzīves, kamēr manējā bija tikai drusku krāsaina. tagad man viss it kā ir, viss notiek forši, bet kaut kas pietrūkst, un tas mani vienkārši beidz nost. jau trešais nedēļas sākums man neizskaidrojami emocionāls. ja šī būtu mana ar roku rakstāmā un nevienam nerādāmā dienasgrāmata, tad es rakstītu kaut ko vairāk par to, kā tieši izpaužas manī esošā smeldze.

es labāk iešu palasīt Austru. vakar vakarā Gunita man sacīja, ka viņai esot nopietni bijis bail, ka es Austras naktī ielekšu Daugavā. fakts kā tāds jau it kā smieklīgs, ka kaut ko tādu var visār iedomāties, K taisnība, bet nu tas pierāda tikai to, ka tāds nepārspējami burvīgs un visādā citā ziņā lielisks cilvēks kā Zeltmate uzskata, ka es varētu... nē, par to ir bīstami pat domāt.

to be clear - es nespētu izdarīt pašnāvību pat tad, ja to gribētu. es esmu pārāk gļēva. un es NEKAD nekad neesmu apsvērusi pat tādu domu, tāpēc lūdzu pie šīs tēmas neatgriezīsimies, tā dzeļ.

un puse airētāju domā, ka man ir problēmas ar narkotikām. nu vē tē ef? jauki, ka viņi par mani kādreiz ierunājas, es tač netrenējos jau kādu pusotru gadu, bet tāda popularitāte nav pieņemama, ja Mārai uzjautā, kas tad ar mani esot.

_________

Lielajā namā aiz stūra

mūzika saplosa nervus,

kūp dūmi,

dzied soļu švīkstošais valsis,

un kafijas tasēs izgaro kveldošas skumjas.



es gribu iziet pastaigā. tā pa Vecrīgu. ar tevi. nācnāc.

2 komentāri:

stikla gunita teica...

buča, Tev, mana jaukā.

charrlotte teica...

es nepareizi uzrakstīju virsrakstu un, galvenais, pati to nemaz nemanīju.
kaunskauns.


tu mana foršā