radiokatīvās radībiņas

ziniet, man trīc labās rokas vidējais pirksts. tas ir smieklīgi, kā man vienmēr sanāk kaut kādi neiespējami gadījumi ar pirkstiem, reiz man pat gadījās tā, ka visi roku pirksti bija piepampuši. kā cīsiņi, es pat nevarēju tos salocīt..
but that's not the point.
es gribēju sacīt, ka iedvesma ir tik forša lieta, un visvairāk man patīk tas, ka tā mani atrod visdīvainākajās vietās. piemēram, vakar kopā ar kādu mirdzošu personību (un tās īpašnieku, nedomājiet lūdzu, ka personība un personības īpašnieks kaut kur dodas arī atsevišķi) es atrados ķīpsalā pie kaut kādas neizskaidrojamas vietas. un un man ienāca prātā pāris lietas. ienāca prātā tik ļoti, ka šodien pabeigšu savu numur piecdesmit viens, ko varbūt vēlāk arī te iepostošu. bet tikai varbūt, jo man bial par sevi. es esmu tik nedroša.
bet enīvei, es gribētu nopirkt iedvesmu pudelēs, lai man vienmēr būtu iespēja to atkorķēt un paostīt. kā ožamo spirtu, kad ir ķermeniskais vājums.


"nu šarlot, tu atkal ievilki par dziļu!! kā tāds bērns."
"bet marutinj, man taču prātā ir trīspadsmit, sirdī sešdesmit un dvēselē pieci. kā gan es varu nebūt bērns?"

un man atkal šodien ēnas prātā. daudz daudz.