ceturtdiena, 2008. gada 28. augusts

mirsti jeb kūolka

šodien man sāp vēders. man vkar no rīta arī sāpēja vēders. varbūt tas varētu tikt uztverts kā priecīgas priekšnojautas izpausme? nūnezinū. bet nu atkal that's SO not the point.
vakar vakarā atgriezos no Kolkas. tas bija viens no vasaras pēdējiem piedzīvojumiem, brauciens cauri puslatvijai ar stopiem un kopā ar to pašu mirdzošās personības īpašnieku (un viņa personību ofcourse), par ko es rakstīju jau iepriekšējoreiz. viņš mani izpestīja no Klapkalnciema, par ko es viņam esmu ārkārtīgi pateicīga. ārkārtīgi. ārprātīgi. neizsakāmi. vājprātīgi. neprātīgi. bezprātīgi..es aizrāvos.
tad mēs iekāpām mašīnā, kuras īpašniekiem tur priekšā kautkādā plauktiņā stāvēja NAZIS ar amerikas karogu uz spala, godavārds, man gribējās iekrampēties mana ceļojumu biedra rokā, bet to es neizdarīju, jo man žēl tās rokas būtu pēctam. visa diena pagāja stopējot, un mans ehem skaistais nodoms izstāstīt visu visos sīkumos izplēn, jo es vienkārši neatceros. spilgtākais bija tas, ka mašīnas noķert vienmēr sanāk tad, ja es sēžu un izskatos izmisusi, ka atpakaļceļā mūs no Mērsraga līdz par RĪGAI aizveda meitene/režisore, sauksim viņu par Ati, tas, ka noķērām divus strādniekus, kas dzīvespriecīgi ierosināja mums pabučoties, jo ir tač vasara un viss ir čikiniekā vai bumbās vai kā nu to lietu mūsdienās sauc, tas, ka nostopējām divus zivju večus, vienam tiešām bija pilna mašīna ar zivju smaku un varbūt arī ar pašām zivīm, neesmu pārliecināta.
bet Kolku mēs sasniedzām, divreiz noķērām Ati, nu to režisori, ar ko lielajā ceļā no Mērsraga līdz Rīgai runāja mans spožais ceļabiedrs, izslēdzot mani no sarunas divu iemesli dēļ - tāpēc, ka es vienkārši neko no tā, par ko viņi runāja, nesapratu un arī tāpēc, ka aizmugurē skaļi skanēja mūzika, kas vienkārši nedāvāja man iespēju dzirdēt sarunu (kas vispār notiek ar cilvēkiem, tumbas tač jāizkārto pa visu salonu, nevis tikai aizmugurē, kamōn!), pavadījām zaigojošu dienu - es ceru, dienas var būt zaigojošas - un vispār, man ir iekšējs prieciņš. un arī ārējs.
paldies!
ak jā, un bildīti es nozagu no Krustapa, man ir pārāk liels slinkums tagad no mana Arkādija lādēt bildes datorā.






7 komentāri:

stikla gunita teica...

mm stopi. neaizmirsti, ka mums arī tā ir kaut kur jāaizbrauc.

charrlotte teica...

užupis!
tas atrodas viļņā, nesen uzzināju.
KAD?

Anonīms teica...

Žēl, ka tu nejuti kā zivju vecis n1 atraugajās un visa mašīna, vismaz priekša, sāka "burvīgi smaržot" pēc desas , ņamm.

charrlotte teica...

ēm, krustap, to jau Tu laikam teici man, kad mēs tikām no tās mašīnas ārā.
bet es brīnos par to, ka neko nejutu, man tač paranoja no smakām.

stikla gunita teica...

emm pirmā brīvā 6diena un 7diena man ir septembra padsmitajos datumos. tad?
ā un kas ar tevi un dubli??

charrlotte teica...

ai, dublis, pareiz.
kuri datumi? man itkā gribas.
un tas vīkends izklausās garšīgs. tikai jāsaplāno tā precīzāk. kopīgi.

stikla gunita teica...

dublis ir 19.-21.09. jāorganizējas laicīgi, lai vispār kādu dabūtu. ja neaizbraukšu, sķiet, pēc pašreizējā noskaņojuma spriežot, būs depresija. tas gan ir tik skaļš vārds, ko lietoju tikai tāpēc, ka cits neienāca prātā.
labi. tad užupis tad?